Pētnieki uzskata speltu par parasto kviešu māti, jo tā ir viena no pirmajām pieradinātajām graudaugu kultūrām.
Speltas graudaugu kultūra ir nemainīga kopš sendienām. Šai graudaugu kultūrai nav pieskāries lauksaimniecības rūpniecības bizness – šķirņu selekcija un ģenētiskā biotehnoloģija, kas ir raksturīgi citu graudaugu kultūru audzēšanā. Spelta šo īpašību dēļ kļūst populāra Eiropā, kā pamats veselīgam uzturam.
Atšķirībā no citām kviešu šķirnēm, speltas graudus klāj plēksnes, kas pasargā graudus no slimībām un kaitēkļiem, kā arī sniedz izturību pret apkārtējās vides piesārņojumu. Šie graudi maz tiek audzēti rūpnieciski, tā ir savvaļas graudu kultūra.
Speltas graudu lipekļa struktūra atšķiras no citu kviešu šķirņu lipekļa struktūras. Speltas milti vieglāk pārstrādājas un asimilējas organismā, kā arī neizraisa smaguma sajūtu.
Speltas produktus bieži izvēlas kā alternatīvu tradicionālajiem kviešiem tie, kuri rūpējas par sabalansētu uzturu un svaru. Šo graudaugu kultūru bieži izvēlas tie, kuriem ir glutēna nepanesība, kas atrodas tradicionālajos kviešos.
Cilvēki pēc tradicionālo kviešu lietošanas jūt diskomfortu. Speltu izvēlas tie, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis un novājināta imūnsistēma.
Pasaulē speltas kviešus pazīst arī ar citiem nosaukumiem: Vācijā – Dinkel; Krievijā – Polba; Itālijā un Spānijā – Farro; ASV – Kamut.
20.gadsimta 70 -tos gados par kailgraudu miežiem ieinteresējās zinātnieki Kanādā un ASV, atklājot tos no jauna kā vērtīgu enerģijas avotu cilvēku uzturā. Pēc tam arī šīs formas miežus lielākās platībās sāka audzēt gan Kanādā un ASV, gan Zviedrijā, Čehija, Vācijā, bet kopš 90. gadiem arī Latvijā.
Salīdzinot ar plēkšņaino miežu šķirnēm, ‘Irbes’ graudos ir augstāks cietes saturs un ievērojami lielāka graudu tilpummasa, bet proteīna saturs parasti ir tikai nedaudz augstāks. Graudos ir samērā augsts polisaharīdu beta-glikānu saturs (vidēji 5.9%), kas ir pozitīvs rādītājs izmantošanai pārtikā, jo nodrošina veselību veicinošas īpašības – samazina holesterīna saturu un saslimšanas risku ar sirds slimībām, ir ieteicams cukura diabēta slimniekiem, jo samazina glikozes līmeni asinīs.
Salīdzinoši augstais beta-glikānu saturs ir nozīmīgākais rādītājs, kura dēļ mieži ir pārāki par kviešiem – tajos šis savienojums praktiski nav atrodams.
No kailgraudu miežiem ražotie produkti ir veselīgāki, salīdzinot ar tiem, kas iegūti no plēkšņainajiem miežiem, jo nav jāveic graudu plēkšņu mehāniska noberšana (skrotēšana), kā rezultātā zūd grauda ārējā slānī un dīgļos esošas vērtīgas šķiedrvielas, aminoskābes un vitamīni.
Kailgraudu miežos ir vairāk E vitamīna un tā aktīvās sastāvdaļas – tokoferoli un tokotrienoli, kas ir unikāli antioksidanti. Šie savienojumi mazina saslimšanas risku ar vēzi.
Vairāk informācijas www.arei.lv/lv/vasaras-kailgraudu-miezi-irbe/
Griķos ir augsts olbaltumvielu, ogļhidrātu, 18 aminoskābes, B grupas vitamīnu, PP un P vitamīnu saturs. Tie stimulē asinsradi un spēcina organismu. Tāpat tie satur ļoti daudz dzelzs un minerālvielas (kalciju, magniju, mangānu, kāliju, fosforu, varu). Griķus ieteicams iekļaut cukura diabēta pacientu uzturā, jo tie palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs.
Iekļaujot uzturā zaļos griķus, tie palīdzēs attīrīt aknas, samazinās holesterīna līmeni, nostiprinās asinsvadus, palīdzēs osteoartrīta, dažādu vēdera dobuma slimību, čūlu un aizkuņģa dziedzera slimību gadījumos. Griķos esošās olbaltumvielas palīdz attīrīt organismu no radioaktīvajām vielām, kā arī veicina bērna augšanu un attīstību.
Griķi sniedz samērā ilgu sāta sajūtu un, pateicoties bagātīgajam balastvielu saturam, veicina zarnu trakta darbību, kalpo žultsakmeņu slimības profilaksei. Tā pat tie satur daudz celulozes, kas palīdz organismam atbrīvoties no uzkrātajiem sārņiem.
Pavisam cits stāsts ir par senajām kviešu šķirnēm. Spelta (Triticum spelta; Triticum dicoccum), jebšu latviski – plēkšņu kvieši. Tie satur glutēnu, kas ir ar dabīgu ģenētiku un mūsu ķermenis labi saprot kas un kā ir darāms ar šo apēsto pārtiku. Neveidojas alerģijas. Problēma ir labības mazražība un sarežģītā pēcapstrāde, kas arī nosaka miltu augsto cenu. Bet tā ir veselība.
Skaidrs, ka tikai saprātīgs un sabalansēts pārtikas grozs ir labas veselības stūrakmens. Bet es atklātā tekstā varu droši pateikt – pēc iespējas līdz minimumam samaziniet kviešu produktu patēriņu – pankūkas, cepumus, bulciņa, kūkas, kliņģerus un maizi (izņemot ilgas apstrādes un dabīga ierauga ceļu izgājušo). Ēdiet produktus no speltas, rudziem, auzu un griķu miltiem, miežiem.
Mazliet senāki par spelta kviešiem ir emmer kvieši. Savukārt pēc speltas seko durum jebšu cietie kvieši. Arī šie visi ir “labie” kvieši. Starp citu – vai zinājāt, ka Latvijas teritorijā vēsturiski nav auguši ne rudzi, ne kvieši? Šajos platuma grādos vissenāk (no akmens laikmeta) ir audzēti tikai mieži. Tikai ap 8.gs ienāk rudzi, 9.gs ienāk plēkšņu kvieši.
Informējam, ka Cēsu maize e-veikalā tiek izmantotas sīkdatnes ("cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. vairāk
The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.